Kohs

20.gadsimta beigās Kohs publicēja savus postulātus. Tas bija revolucionārs skatiens uz slimībām, un tas tiek pielietots vēl jo šodien. Kopš tā laika higiēna kļuva arvien svarīgāka. Mēs saprātam, ka daži organismi var izsaukt slimības. Veicot tīrīšanu un dezinfekciju mēs varam apspiest šos organismos, līdz ar to saslimšanas risks lielā mērā samazinās.

Tajā laikā dzīve bija vienkārša. Postulāti arī bija vienkārši: Viens organisms tiek atrasts slimajā cilvēkā. Visos cilvēkos ar vienu slimību mēs atradīsim vienu un to pašu organismu. Šī organisma ievadīšana dzīvajam cilvēkam izsauks tās pašas slimības attīstību ar tādiem pašiem simptomiem. Šajos saslimušajos cilvēkos mēs atradīsim to pašu organismu. Neskatoties uz vieglumu šiem postulātiem ir milzīga ietekme uz veselības aprūpi šodien. Izmantojot šos postulātus mēs izstrādājam vakcīnas, dezinfektantus un antibiotikas. Pēc Otrā Pasaules Kara medicīnas darbinieki kļuva ļoti uzticami. Ar dezinfektantiem un antibiotikām mēs sākam ticēt, ka neviens nekad vairāk neslims. Ja mēs reti slimotu un reti mainītu antibiotikas, pasaule būtu vienkārša. Šodien mēs zinām, ka tas viss nav tik vienkārši. Veselības aprūpes darbiniekiem ir spēcīgas problēmas ar multirezistentām baktērijām (baktērijām ar vairākkārtēju pretestību). Dezinfektanti un antibiotikas nedeva tādu rezultātu, ko gaidīja cilvēki. Mēs zinām, ka slimībām ir vairāki faktori. Metaboliskās saslimšanās, virusi, prioni ietekme imūnsistēmas. Kļūst visgrūtāk identificēt slimības izraisošu organismu, noņemt šo neindificētu organismu ir vēl grūtāk. Šaut pa nezināmo mērķi ir cīna bez labām prognozēm.

Kohs un viņa postulāti izdarīja revolūciju saslimšanu apzināšanās

Baktērijas bija pirmie dzīvie organismi pasaulē. Mēs izdzīvojam no tā laika. Tagad mēs novērojam, ka tie pārdzīvo dezinfektantu un antibiotiku uzbrukumu. Tie rada mazas DNS ķēdes ar tajos iekļautiem datiem par pretestību. Cilvēka un dzīvnieku veselība ir apdraudēta.

Cīņā par baktēriju izdzīvošanu izstrādāja dezinfektantu un antibiotiku aizsardzību. Šī nesen attīstījusies aizsardzības baktēriju sistēma kļūs par mazāku briesmu dzīvnieku veselībai visā laikā. Ir nepieciešami jauni līdzekļi uzkopšanai un higiēnai, lai pretoties šīm briesmām. Ir nepieciešams atvērts skatiens uz iespējām, ko mums dod daba, un uz ekosistēmām, kurās dzīvo baktērijas. Tad var garantēt augstāku kvalitāti par cilvēku un dzīvnieku veselību.

Es izpētīju ekosistēmas, kurās dzīvo baktērijas. Mans pirmais un svarīgākais pētījums ir tas, ka baktēriju uzvedība in vivo un in vitro ir pilnīgi atšķirīgas. In vitro – laboratorijās – baktērijām ir pieeja visām nepieciešamajām, un tie ekponenciāli vairojas. Šis vienīgais veids kā pētīt baktērijas, zinātniskajām personālam ir nepieciešami rezultāti ļoti ātri. Tāpat diagnozēm laboratorijās mums ir nepieciešams ātrākais rezultāts, lai glābtu dzīvības.

Dabā parametri baktēriju izdzīvošanai un vairošanai netiek izmantoti automatiski.

Baktērijas ir visur. Tie tiek pārnestas pa gaisu. Ja tie atrod virmas, kur parametri atbilst prasībām izdzīvošanai un vairošanai konkrētas baktērijas, kas pielīp virsmai.

Tie sāk vairoties un pēc dažām stundām var sasniegt vairākkārtējas populācijas, kļūst bīstami veselībai. Ka tiem ir patogēnas īpašības. Vairošanās procesā tie izstrādā eksopolimērus, un šie eksopolimēri rada bioplēvi iekšienē un p baktēriju kolonijas.

E. Coli in vitro (laboratorijā). Tiek piedāvāti visi parametri priekš vairošanas. Rezultātā pēc dažām stundām tas ir nopietns drauds veselībai.

Dabiskajos noteikumos baktērijas ir spiestas pastāvīgi meklēt parametrus izdzīvošanai un vairošanai. Tas ir vienīgais veids kā izdzīvot.

Pēc tam, kad baktērijas „uzbūvēja” savas kolonijas, kam apkārt ir bioplēve, tie var izdzīvot ļoti ilgu laiku. Šķidrumu (mitrumu) aptver bioplēve – droša māja baktērijām. Vairošanās var pagaidīt, līdz jaunie enerģijas avoti nekļūst pieejami.

Paskatieties uz eksopolimeriem, kuri rada necaurejamu tīklu kolonijas iekšienē un ārpus tās. Tā ir aizsardzība no dezinfektantiem un antibiotikām.	Bioplēve – drošs patvērums baktērijām.

Pie pieejas pie pietiekama enerģijas daudzuma vairošanās ir ļoti efektīva.

Baktērija pielīp pie virsmas. To metabolismam jāadaptējas jaunajiem virmas noteikumiem. Tā ir tā saucama aizkavēšanas fāze. Aizkavēšanas fāze var tikt pārtulkota kā bezdarbības fāze. Kā tikko metabolisms tiek adaptēts sākas logarifmiskā fāze. Šī ir logarofmiskās izaugsmes fāze. Pēc tam sākas stacionārā fāze. Atmirošās baktērijas ir līdzsvarā ar paradošām jaunām. Pēc šīs fāzes parametri priekš vairošanās ir izsmelti un baktērijas izstrādā enzīmus savas kolonijas ierobežošanai. Pēc šīs fāzes veģetatīvās baktērijas paliek bioplēves iekšienē, gaidot jaunu iespēju priekš vairošanās. Ja parametri ir tie paši, drīz sāksies logaritmiskā fāze. Ja parametri izmainījās, aizkavēšanās fāze – metabolisma adaptēšanas fāze – aizņems nepieciešamo laiku.

Temperatūra ir ļoti svarīga aizkavēšanas fāzē un logaritmiskā fāzē. Augstākā temperatūra veicina intensīvāku vairošanos, zemāka temperatūra palēnina vairošanos. Ir svarīgi apzināties, ka pie temperatūras 5° C tomēr ir bakteriālā izaugsme, kaut arī ļoti lēnā.

Kā tikko bioplēve ir uzbūvēta, citi organismi sāk ienākt kolonijā. Tā kā bioplēve – lipīga substance, tad netīrumi nepielips tās virsmai. Lielāka daļa šo netīrumu pārstāv enerģiju tālākai vairošanai. Tas ir baktēriju klastera radīšanas process. Ja šie klasteri satur patogenu, tie var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku orgānus, izraisot slimības.

Dažādu baktēriju klasteris vienā bioplēvē.

Bioplēve netiek veidota laboratorijas apstākļos.

Tāpat bioplēve aizsargā koloniju no antibiotiku un dezinfektantu uzbrukumiem. Pētījumi parada starpību 200% starp antibiotiku un dezinfektantu aktivitāti laboratorijas un dabiskajos apstākļos.

Tas kļūst par nakts murgu veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

Mēs zinām, ka vairumam baktēriju ir noteikts aizsardzības līmenis no antibiotikām un dezinfektantiem.

Mēs zinām, ka vairumu slimību izraisa vīrusu, baktēriju un citu organismu klasteri.

Mēs zinām, ka bioplēve – tā ir aizsardzība no antibiotikām un dezinfektantiem.

Mēs varam secināt, ka mikroorganismi atraida cilvēka uzbrukumu ar ķīmiskiem līdzekļiem un antibiotikām. Tie ir gatavi mums uzrūkt. Cilvēku un dzīvnieku veselība ir apdraudēta.