Liellopi visā pasaulē cieš no infekcijas nagu slimībām, bet īpaši spēcīgi tas atspoguļojas uz augsti produktīvajiem piena govju sugām. Šīm saslimšanām ir ievērojams efekts uz piena fermu ienesīgumu. Pētījumi norada uz dažādiem slimību iemesliem. Visā pasaulē 60% augsti ražīgu govju cieš no kāda infekciju nagu saslimšanas tipa.

Vairumā gadījumu pie kāju saslimšanas pirmie slimības simptomi paradās 30 dienas pirms tam, kad govs sāk klibot. Pirmās slimības pazīmes ziņo par to, ka jau sākas bojājumi. Šie bojājumi ir sāpīgi, bet nepietiekami, lai izraisītu klibošanu. Šī sāpē izraisa hronisku stresu – nespēku – dzīvniekiem. Dzīvnieka ķermenis reaģē uz šo nespēku ar kortizola izstrādi. Kortizolam ir negatīva ietekme uz dzīvnieku imūnsistēmu. Tādā veidā sanāk, ka nagu inficēšanās sekmē tīra ēdiena patēriņa samazināšos, mazāku produktivitāti pēc piena, kalsenumu, kā arī pavājina imunitāti padarot dzīvnieku ar tieksmi uz citām slimībām.

Dažādu slimību cēloņu izsekošana – pirmais mērķis ceļā uz efektīvāku nagu infekcijas saslimšanu problēmas risināšanu. Līdz tādai izsekošanai mums jāsaprot, kādi tieši faktori izraisa nagu saslimšanās. Pēc apzināšanās, ka nagu slimības pamata iemesls ir patogēnas baktērijas, uzreiz tiek atvieglots monitorings un inficēšanas un saslimšanās risku analīze. Pēc risku apzināšanās un analīzes paliek tikai mazs solis saslimšanu novēršanai (profilaksei). Laba saslimšanu profilakse nozīme: mazāk saslimšanas gadījumu – palielināts ienesīgums. Lielisks rezultāts: laimīgas govis – laimīgs fermeris!!!

Augsti ražīgu piena govju nagi aug par 1 mm nedēļā. Nags aug ātrāk priekšā nekā aizmugurē. Priekšējā pēdas daļa kļūst garāka, tai pat laikā papēdis nekļūst augstāks. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Holsteinas govīm jau ir ģenētiskā kļūda – tendence uz zemāku papēdi. Kad pēda ir zemāka, āda pieskaras zemei ar katru soli. Šī atkārtotā mikrotrauma rezultātā izsauc hipergranulāciju. To var nosaukt par traumatisko matu izaugumu. Šī hipergranilācija ir ārkārtīgi jūtīga pret papildus traumām. Ja infekcija nokļūst uz tādām traumētām vietām, uzreiz tiek izsaukts iekaisums. Tā kā govis pastāvīgi staigā pa netīru un mitru virsmu, tādu traumu un inficēšanās apstrāde ir apgrūtināta.

Tāpēc ir ļoti svarīgi uzsākt nagu griešanu jau teļa 6 mēnešu vecumā. Ietekmēt naga struktūru ir daudz vieglāk teļa mazajā vecumā. Sliktas kurpes bērnam ietekmē pēdu un gaitu visu pieaugušā dzīvi. Nepareiza nagu forma ietekmēs visu piena govs eksterjeru.

Naga stars augs ar ātrumu 1 mm nedēļā un tam ir ļoti neregulārs nodilums. Tas sekmē neregulāru ķermeņa svara spiediena sadalīšanos uz pēdu. Neregulārs spiediens uz pēdu izraisa naga audumu un plaisas. Šī pastāvīgā iekšēja trauma būs pakļauta ārējai infekcijai, kuras izplatīsies pa nagu un radīs nopietnu klibošanu un sāpes pie dzīvnieka staigāšanas.

Naga stara griešana trīsreiz gadā, sākot ar mazu vecumu, ir pirmais solis, lai novērstu nagu infekcijas slimības.

	Papēdis ir pārāk zems, augsts traumatiskā matu uzauguma risks.
	Praktiski optimālā piegriešana. Tas norada uz nepieciešamību regulāri veikt piegriešanās. Ja atstāt bez uzmanības, situācija kļūs sliktāka dažās nedēļās.
	Ārēja līnija ir pārāk augsta, pārāk liels spiediens uz iekšēju daļu.
	Praktiski optimālā situācija.

Tika noteikti daži baktēriju veidi, kuri ir potenciāli agresori pret nagiem un govju kājām. Šobrīd ir praktiski vienīga skaidra pozīcija, ka tas, kas nepieciešams infekcijas bīstama bakteriālā līmeņa un uzbrukuma ādai ap nagam sasniegšanai ir nepieciešama grupa no dažādām jaunām baktērijām.

Bacteroides spp, Spirochaetes spp, Camphylobacter Faecalis and Fusobacterium Necrophorum - visas šīs baktērijas parasti dzīvo liellopu zarnu traktā. Lai izdzīvotu skarbajos zarnu trakta apstākļos, tie veido ap savām kolonijām bioplēvi. Kad baktērijas atstāj ķermeni ar mēsliem, pateicoties bioplēvei tie iegūst iespēju izdzīvot. Augstāk minētas baktērijas ir anaerobas, bioplēve, kas pārklāj tos ir baktēriju aizsardzība govju kūtīs.

Zarnu trakta iekšiene. Ir redzama bioplēve ar dažādām baktērijām, kas sastāda klasteri (grupu).

Bioplēve – gļotāda, lipīga substance, kas viegli pielīp pie citiem organismiem un jebkuram augsnes tipam. Tā var un pielips dažādām virsmām un ir atvērta daudziem organismiem, kas meklē patvērumu. Mēslojumā, kurā ir pietiekoši daudz organiskā ēdiena priekš klasteru (baktēriju grupas) vairošanās, ir labs noturīgs potenciāls uzbrukumam uz nagu ļoti īsā laikā. Nagu infekcijas saslimšanu problēmas būtība ir mūžīgs virsmas slapjums un lieliskā barotne baktēriju attīstībai.

Nokļūstot kūts apstākļos, baktērijas ir spiestas piemērot savu metabolismu (apmaiņas procesus) jaunajiem dzīves apstākļiem. Kā tikko baktērijas pielāgojas – tālāk sprādzienveida vairošanās, tas padara klasteru (grupu) ļoti spēcīgu infekcijas uzbrukumam, grupa ātri sasniedz infekcijas robežu un pārsniedz to.

Zemākās apkārtējās vides temperatūras palielina laiku, kas nepieciešams baktērijām, lai sasniegtu infekcijas robežu.

Govis, kas staigā pa kūts, pastāvīgi kontaktē ar savu pašu mēslojumu. Šajā mēslojuma ir klasteri bioplēvēs.

Dažādās baktērijas klasterī bioplēves iekšienē.

Mēslojums kontaktē ar kāju ādu. Bioplēves gļotādas komponentes pielīp pie ādas. Bioplēves iekšienē ir pietiekams daudzums ēdiena priekš baktēriju vairošanās. Pēc dažām stundām tie var sasniegt infekcijas robežu.

Baktērijas veido bioplēvi savas ekosistēmas aizsardzībai. Bioplēves iekšienē ir faktori, kas nepieciešami priekš vairošanās un izdzīvošanās.

Baktērijas, kas izstrādātas laboratorijās, mākslīgajos apstākļos – neprasa tādu aizsardzību priekš vairošanas, tie ir izaudzēti reālajiem dzīves un ēšanas apstākļiem, tiem nav nepieciešama aizsardzība.

Bioplēve – tā ir aizsardzība no antibiotikām un dezinfektantiem. Ar bioplēvi mums ir nepieciešams par 200% vairāk aktīvās dezinficējošās vielas vai antibiotika, lai nonāvētu patogēnu baktēriju koloniju.

Infekcijas robeža ir tāds baktēriju daudzums, kas ir nepieciešams, lai izsauktu slimības. Katram baktēriju veidam daudzums ir dažāds. Apstākļi var ietekmēt infekcijas robežu; pavājināta dzīvnieka imūnsistēma samazina baktēriju daudzumu, kas var izraisīt dzīvnieka organisma saslimšanu.

Imūnsistēmas pavājināšos var izsaukt dažādi iemesli.
Produktīvākajam govīm ir problēmas ar enerģijas avotu laktācijas pirmo 60 dienu laikā. Šīs un citas klīniskās novirzes vielmaiņā (metabolismā) pavājinās imūnsistēmu. Imūnsistēmai arī ir nepieciešami vitamīni un minerāli optimālajiem apstākļiem. Pēc atnešanās rētai (atgremotāju pirmais kuņģa nodalījums) ir nepieciešams laiks makteriālās rētas floras adaptācijai pastiprinātam enerģētiskām racionam. Skābi ražojošā flora ir pastāvīga dažu dienu laikā, skābi pārstrādājoša flora prasa 3 nedēļas, lai sasniegtu nepieciešamo līmeni. Rezultāts: augsta rētas acidozes varbūtība. Rētas acidozei ir negatīva ietekme uz minerālu un vitamīnu rezorbciju rētā. Rezultāts ir pavājināta imūnsistēma.

Veterinārs- konsultants noteikts negatīvo enerģētisko bilanci, veicot govju stāvokļa novērtēšanu pirmos divus mēnešus pēc atnešanās. Katrus 5 ražotā piena litrus virs govij piedāvātā enerģijas līmeņa – ēdienā veidā, tas ir 1kg zaudētā govs ķermeņa svara. Kalsnu govju pētījums, veicot to stāvokļa pierakstu ilgu laiku un ķermeņa stāvokļa salīdzināšana pēc 1 un 2 laktācijas mēnešiem, dod ziņas par dzīvnieku enerģētisko bilanci. Tas arī ir veids kā noskaidrot, vai govju imūnsistēma ir pavājināta. Ja imūnsistēma ir apspiesta, tad Jūs visdrīzāk redzēsiet dažas klibojošas govis nagu infekcijas saslimšanu dēļ.

		Noteikumi nr.1, Ļoti slikti noteikumi.
		Noteikumi nr. 3,5. Optimāli noteikumi..
		Noteikumi nr.5. Pārāk komfortabli.

	Vērtība nr. 1 Rēta nav piepildīta! Nopietnas problēmas ar rētu..
	Vērtība nr. 2. Rēta nav pietiekoši piepildīta! Nopietnas problēmas ar rētu.
	Vērtība nr. 3. Nepietiekama piepildīšana. Problēmas ar rētu.
	Vērtība nr. 4. Optimālā.
	Vērtība 5. Pārmērīga piepildīšana.

Pie adekvāta barības avota baktērijām ir nepieciešams mitrums, lai izdzīvotu. Gaisa mitrums var būt pārnesošais līdzeklis baktērijām, kas meklē vietu jaunu koloniju veidošanai. Govju kūtīs baktērijas atrod nepieciešamo mitrumu, ko saražo pašas govis. Urīns, piena paliekas, maksts izdalījumu u.t.t – tie ir lieliski mitruma avoti. Govs kūts konstrukcijā nepieciešamais nosacījums ir laba ventilācija. Dzīvnieku mājvietās sausas virsmas samazina risku, ka patogenu baktēriju kolonijas sasniegs infekcijas robežu.

Telpas ar labu ventilāciju piemērs.

Laba ventilācija – sausā govju kūts, baktērijas neatrod optimālos nosacījumus priekš vairošanās.

Kam jāpievērš uzmanība analizējot riskus govju fermās:

• Nagu griešana trīs reizes gadā, sākot no maza vecuma.
• Vai fermas grīda izraisa traumas un rētas?
• Vai grīdas tiek mazgātās? Vai samazinās kontakta ar patogēnu baktēriju klasteriem risks.
• Negatīvā enerģētiskā bilance? Govju stāvoklis?
• Minerālu un vitamīnu bilance? Vai govju rēta ir piepildīta pirmajā laktācijas mēnesī?
• Govju kūts ventilācija?

Secinājumi: nagu infekcijas slimības – ārkārtīgi sarežģīta problēma risināšanai, jo:

• Patogēnas baktērijas vairojas govju mēslojumā.
• Patogēnas baktērijas aizsargā bioplēve.
• Bioplēve prasa patogēnu iznīcināšanai nepieciešamā antibiotiku un dezinfektantu daudzuma palielināšanos uz 200%
• Augsti ražīgām piena govīm ir dabiska imūnsistēmas pavājināšanās, kas sekmē ievērojami zemāku infekcijas robežu.

Šis grafiks „Vestfālija Surge Govju plāns” rāda govju aktivitāti. Grafiks parāda, ka govju aktivitāte samazinās par 30 dienām pirms tam, kad govs sāk klibot. Atjaunošanai ir nepieciešamas vēl 30 dienas. Līdz ar to aktivitāte krītās uz 60 dienām.

Aktivitātes samazināšana nozīme:

• Apetītes samazināšanos: produktivitātes samazināšanos
• Nav meklēšanās pazīmju, klusa meklēšanās: zems dzimstības līmenis
• Samazināts sauss patēriņš: slikti nosacījumi
• Samazināts sauss patēriņš: negatīva enerģētiskā bilance
• Samazināts sauss patēriņš: pavājināta imūnsistēma
• Samazināts sauss patēriņš: augsts sliktās veselības risks
• Samazināts sauss patēriņš: augsts risks doties uz lopkautuvi

Kā mēs varam tikt galā ar milzīgām problēmām govju pasaulē.

1. Mēs zinām, ka vairums stiprāko patogēnu ir normāla lopu zarnu trakta flora. To mēs varam ietekmēt.

2. Mēs zinām, ka šie patogēni ceļ bioplēvi ap savām kolonijām zarnu traktā.

Nokļūstot ārpus ķermeņa, patogeni (ar bioplēvi) kolonizē virsmas. To mēs varam ietekmēt.
Govju kūts tīrīšana nozīmē mazāk mēslojuma. Mazāk mēslojuma nozīmē mazāk patogenu uz grīdas. Tomēr betona plaisās un porās ir mēslojums. Šajās spraigās patogeni veido bioplevi un apvienojas bīstamajos klasteros. Šīs mikroskopiski mazas poras nav iespējams attīrīt ar normāliem tīrīšanas līdzekļiem, kuri ir pieejami govju kūtīs.

Izmantojot nepatogenās baktērijas, kas izstrādā enzīmus bioplēves noņemšanai, mēs varam attīrīt šīs bīstamās vietas: poras un mikroplaisas uz virsmām. Pēc bioplēves pazaudēšanās nepatogenas baktērijas mēģinās radīt kolonijas tādos dobumos un porās. Nepatogenās baktērijas izmantos visu pieejamu barības vidi, lai vairotos. Pēc visas pieejamas barības izmantošanas tie atiezīsies sporu formā un gaidīs jaunu mēslojumu, lai atkal sāktu vairošanos. Tādos apstākļos patogēnām baktērijām nepaliek barības.

Šis ir veids, ar kura palīdzību mēs varam cerēt radīt grīdu bez patogeniem govju kūtīs. Problēma ir tajā, ka govis ražo mēslojumu 24 stundas diennaktī. 24 stundas diennaktī notiek patogenu izmešana. Mums jānodrošina nosacījumi, lai mūsu nepatogēnas baktērijas pastāvīgi paliktu vairumā. Apsmidzinot poras ar nepatogēnu baktēriju šķīdumu mēs varam būt droši par to, ka iz grīdas nepatogenas baktērijām ir pastāvīgs skaitliskais vairākums visā laika periodā.

Uz augšējās bildes ir betons zem mikroskopa. Mazās poras ir vietas, kur var paslēpties patogeni. Tur tie atrod barību priekš bioplēves celtniecības un vairošanās, rada noturīgos bīstamus klasterus.

3. Mēslojums, kas ir pastāvīgi pieejams, pielips ādai un govju nagiem. Bioplēve, bīstamo patogēnu klasteru gļotas pielips ādai. Šie klasteri izstrādās vielas, kas iznīcinās ādas šūnas. Durvis ir atvērtas patogeniem, lai ienāktu ķermenī un iznīcināt audumus zem ādas. Sāksies iekaisums.

Mēs varam to ietekmēt

Pielietojot nepatogēnas baktērijas silē kājām un izsmidzinot uz kājām nepatogenu baktēriju šķīdumu, var panākt, ka āda tiks kolonizēta (pārklāta ar kolonijām) ar bioplēvi likvidējošām nepatogēnām baktērijām. Drošībai, ka tie pastāvīgi sastāda vairumu, ir nepieciešams pastāvīgi lietot šķīdumu divreiz. Patogeniem bez biopleves nav iespēju atrast nosacījumus, lai vairotos. Visu barības vidi izmantos nepatogenās baktērijas. Mēslojuma barības enerģija aizies nepatogenu baktēriju vairošanai, bet kājas un nagi būs sausi un tīri.

Secinājums:

Pielietojot nepatogenas baktērijas no Bacillus šķirnes mēs varam apspiest bioplēves augšanu un padarīt grīdas govju kūtī par relatīvi bezpatogenām. Izmantojot citas šķirnes no tās pašas dzimtes mēs varam attīrīt ādu un nagus, padarot tos sausus un novēršot ekstremitāšu dermatītu.