Galvenā Par kompāniju Produkcija Pamatprincipi un atšķirības Raksti Tehnoloģijas Kontakti

Vēlos, lai ir tīri un nekaitīgi – šī vienkāršā un uzstājīgā vēlēšanās var tikt izpildīta. Izskatīsim variantus.

Kā notīrīt virsmu un to dezinficēt – zina katrs. Pirmkārt, tīram, šim nolūkam būs nepieciešams kāds labs mazgāšanas līdzeklis. Virsmas tīrīšana ir vienkārši nepieciešama, jo mēs notīrīsim netīrumus – baktēriju barību, ar netīrumiem daļēji tiks notīrītas baktērijas. Tad būs nepieciešams labs dezinfekcijas līdzeklis, ar ko apstrādājam virsmu – viss, viss ir tīrs!

Bet vai tas ir labi vai slikti? Laikam labi... Tagad padomāsim. Neiedziļināsimies zinātnes pamatos, runāsim visiem saprotamā valodā – sadzīves. Tādēļ sākotnēji noteiksim pamatjēdzienu.

Mazgāšanas līdzeklis – produkts, kas palīdz notīrīt netīrumus no virsmas. Labs mazgāšanas līdzeklis, tas ir tāds, kas labi tīra virsmu. Vai tas ir viss? Pēdējā laikā biežāk dzirdam, ka labs mazgāšanas līdzeklis ir ne tikai tas, kas labi tīra, bet ir arī nekaitīgs!

Dezinfekcijas līdzeklis – produkts, kas iznīcina visu mikrofloru uz virsmas. Labs līdzeklis, tas ir laikam, maksimāli efektīvs – ātri un bez ierunām iznīcina visu. Tikai kļūst mazliet neomulīgi no vārda „iznīcina”. Jā, visbiežāk dezinfekcijas sastāvs noteiktā nozīmē – ir inde, tas reāli iznīcina baktērijas, turklāt, klasiskajā gadījumā tas jānotīra no virsmas pēc apstrādes. Sanāk daudz operāciju – notīrījām, dezinficējām, un tad vēl notīrījām no virsmas. Bet vai tad drīkst...? – drīkst, ir pieejami mazgāšanas produkti ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas ar laiku sadalās, tos var nenotīrīt no virsmām.

Lieliski, saka pasūtītājs – man tieši šo, kas ātri, efektīvi un nekaitīgi. Stop, iznīcināt nekaitīgi – tā ir fantastika! Bet vai tad var savādāk? Lai atbildētu uz šo jautājumu, nāksies iedziļināties „mikrobioloģijas dziļumos” – baktēriju, baciļu, mikrobu pasaulē (starp citu, tas ir viens un tas pats, tikai nosaukumi dažādi).

Sāksim ar „tīri un nekaitīgi”. Par tīru virsmu var uzskatīt virsmu bez redzamiem netīrumiem, kuros atrodas baktērijas aptuveni šādā proporcijā: 3% - nosacīti patogēni un 97% - nepatogēni (labvēlīgi) mikrobi. Tik daudz infekcijas! Pavisam nav nekādas infekcijas, katra cilvēka organismā atrodas vidēji 2,5 kilogramu baktēriju. Šīs baktērijas pat palīdz cilvēkam normāli dzīvot, daudzi ir dzirdējuši par disbakteriozi – Disbakterioze (med.) – tā ir organismam fizioloģiski nepieciešamās mikrofloras daudzuma un sastāva izmaiņa. Skaidrs slikto baktēriju kvantitātes pārsvars pār labām baktērijām būtu nosaukts par – kaut kādu organisma slimību. Var secināt, ka ne vienmēr absolūts baktēriju trūkums ir lietderīgs, ir kaut kādas labvēlīgas baktērijas, kuras varētu saglabāt – tās vismaz mums nekaitē, bet var palīdzēt! Zīmējumā: tīru virsmu lielākā daļa cilvēku varētu iztēloties šādi:

Īstenībā, mikrobioloģiskais zīmējums izskatās nedaudz savādāk:

Bet no kurienes parādījās „brīvā vieta” un kāpēc tā ir vajadzīga. Atkal nāksies iedziļināties mikrobioloģijas pamatos. Baktēriju dzīvotspējai un vairošanai nepieciešams ievērot 4 obligātus nosacījumus, turklāt, gan kaitīgām, gan labvēlīgām baktērijām:

• • dzīves vides pH: 6,5 - 9
• • temperatūra: 0 - 60 °C
• • mitrums
• • barība

Ja vismaz viens no šiem nosacījumiem netiek pildīts, baktērijas pirmkārt pārstāj vairoties, tad sāk iet bojā dabīgā veidā. Lūk, mehānisms, ko var izmantot! Vēl jāatceras viena dabas noteikta īpatnība – lielākā daļa kaitīgo baktēriju, pasliktinoties to eksistences apstākļiem, nevar pieņemt sporas formu, lai nogaidītu „sliktus laikus” un iet bojā, uz tā balstās Karantīna princips, toties daudzas labvēlīgas baktērijas var pārvērsties sporā un nogaida sliktus apstākļus. Diezgan netaisnīgi ir rīkojusies daba, Jūs teiksiet? Toties daba deva iespēju kaitīgām baktērijām, nokļūstot labvēlīgos apstākļos, vairoties trīskārt ātrāk par labvēlīgām baktērijām. Lūk, šāda ir daba.

Mēs nedaudz novirzījāmies no tēmas – kāpēc, kamdēļ tukšumi? Starp labvēlīgām un kaitīgām baktērijām dabā bieži pastāv antagonisms, tādēļ apkārt kaitīgām baktērijām veidojas tukšumi, kurus neaizņem labvēlīgas baktērijas. Šie tukšumi ir rezerves kaitīgo baktēriju attīstīšanai – papildu barības un mitruma rezerves. Var secināt, ka ja atņemt barības un mitruma rezerves tikai kaitīgām baktērijām, tiks iztraucēti to attīstības un eksistences apstākļi, un tās pašas aizies bojā, bet paliks tikai labvēlīgas baktērijas. Vai tad nav „dezinfekcija”? Kaitīgo nav, bet cilvēki cīnās tieši ar tām!

Nepastāv nevienas neatrisināmās situācijas. Jau tagad ir izveidots produkts, kas tiek dēvēts par „tīrīšanas Probiotiķi”. Jānosaka definīcija, Probiotiķi – cilvēkam labvēlīgas baktērijas. Un ko tad paveiks tīrīšanas Probiotiķis? To var attēlot zīmējumā:

Tīrīšanas Probiotiķis, tas ir nekaitīgs mazgāšanas produkts, kas satur mazgāšanas sastāvu un labvēlīgu baktēriju atsālni. Mazgāšanas produkts mazgā kā parasti, bet labvēlīgas baktērijas veic dziļu virsmu tīrīšanu. Atsālnī labvēlīgas baktērijas ir stipras, gatavas barības absorbēšanai un vairošanai, tās neatbaida vielas, ko izdala kaitīgas baktērijas, un tās aizņem visus tukšumus ar barību, atņemot kaitīgām baktērijām to rezerves. Un tagad salīdzināsim, ko mēs varam iegūt parastās dezinfekcijas laikā un ko iegūsim, tīrot ar Probiotiķiem:

 

Skatāmies uz dezinfekcijas rezultātu – sanāk, ka mēs varam aplipināt virsmu ar infekciju vēl vairāk, nekā tā bija līdz dezinfekcijas? Iespējams, var notikt arī šādi, bet vismaz virsma atgūs savu sākotnēju stāvokli, tagad noteikti būs nepieciešama obligāta otrreizējā dezinfekcija, bet tad vēl un vēl. Mēs kļūsim par dezinfekcijas vergiem. Bet ja dezinfekcijas līdzeklis ir tomēr kaitīgs? MPK normas telpām arī pastāv, vajadzēs attīrīt telpu arī no kaitīgām vielām, vai nepatvaļīgi indēsimies.

Tīrīšanas probiotiķi, pēc būtības, nepieder pie dezinfekcijas līdzekļiem, to nolūks – mazgāšanas (tīrīšanas) līdzeklis. Pēc tīrīšanas probiotiķa dažu mēnešu regulārās pielietošanas, veicot kopšanu, uz virsmām izveidosies baktēriju attiecība: kaitīgo 0,5%, labvēlīgo 99,5%. Vai mēs kļūsim par tīrīšanas probiotiķu vergiem, vai tas ir slikti? Nedomāju, ka tas ir slikti, zobus mēs taču tīram katru dienu un nomazgājamies arī katru dienu, bet par vergiem sevi neuzskatām. Starp citu, tagad ir parādījušās zobu pastas ar probiotiķiem!

Skeptiķi un dezinfekcijas līdzekļu tiesību aizsargi obligāti iebildīs – bet kā tad dezinfekcijas grafiki, bet kā tad kopējais mikrobu skaits? Teikšu tieši– visi dezinfekcijas grafiki – tās ir novecojušās metodes, kas balstās uz kvalitatīvu kontroles instrumentu trūkumu pār bakterioloģisko situāciju uz virsmām.

Turklāt, ir novecojis tas, ka pasaulē pastāv kvantitātes vērtējuma ekspress metodes par kaitīgo baktēriju esamību uz virsmām, tieši pēc tām var veikt argumentējošus slēdzienus par virsmas tīrību no kaitīgām baktērijām. Pietam, pētījumi ir pierādījuši, ka regulāri izmantojot kopšanā tīrīšanas probiotiķus – kopējais mikrobu skaits vispirms patstāvīgi sasniedz normu, vēlāk kļūst vēl zemāks par noteiktām normām, turklāt, kaitīgu baktēriju skaits samazinās ievērojami zemāk par noteiktām normām, bet tādas baktērijas kā salmonella – pilnīgi izzūd.

Tīrīšanas probiotiķi kļūst reāli izdevīgs un vērtīgs higiēnas līdzeklis pārtikas rūpniecības, medicīnas un sociālajās iestādēs, bērnudārzos un skolas, un daudzās citās vietās, kur ir liels cilvēku skaits un ir nepieciešama veselīga un labvēlīga vide.

Vispatīkamākais ir tas – ka šis līdzeklis jau pastāv, tas ir reāls, tas atrodas Krievijā!